Valsts Kancelejai
NAP izstrāde grupai

21.09.2012. Nr.27

Priekšlikumi Nacionālās attīstības plānam

1. Ieteikt sekojošus pamatprincipus:

1) Par valsts pamata uzdevumu noteikt tautas dzīvā spēka, tautas fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu, un dzimstības veicināšanu. Katrs cilvēks valstī ir vērtība.

2) Nodalīt sociālās apdrošināšanas budžetus no valsts pamatbudžeta. Sagatavot grafiku ar termiņiem, kādā valsts atmaksā atpakaļ sociālās apdrošināšanas budžetā 1,5 miljardus latu, kas iztērēti ar apdrošināšanu nesaistītiem mērķiem.

3) Par vadlīniju noteikt tiesiskumu valsts pārvaldē un budžeta caurspīdīgumu.

4) Pārskatīt likumu par pensionēšanās vecuma celšanu, jo tas neatbilst apstākļiem, kad strauji pasliktinās dzīves kvalitāte un veselības stāvoklis. Pašlaik notiek pensiju izmaksu perioda saīsināšana un budžeta pildīšana uz mirstības rēķina.

5) Humānā krīze jau ir tik dziļa, ka  ir jālūdz starptautiskos fondus piešķirt Latvijai humāno palīdzību ~700 miljonus latu gadā. (nabadzības robeža 118 lati x 500 tūkst. cilvēku).

6) Valdībai izpildīt Satversmes 66. panta prasības – saskaņā ar kuru valdībai jāsniedz Saeimai norēķins ik gadus par budžeta izpildi. (Pašlaik sniedz neizvērstu pārskatu. Norēķins pēc formas ir detalizēts, tas atšķiras no pārskata ar izlietojuma efektivitāte pamatojumu).

2. Ieteikt realizēt pamatvirzienus:

2.1. Tiesiskuma un labas pārvaldības atjaunošanai

1) Pieņemt eksāmenu par labas pārvaldības principu zināšanām no visām amatpersonām.

2) Administratīvo tiesu kapacitātes būtiska palielināšana, procedūru vienkāršošana.

3) Ieviest amatpersonu atbildību par darba rezultātu – izmaksāt daļu algas obligācijās (ja efektīvi strādā, tautsaimniecība uzlabosies straujāk un nauda obligāciju izmaksai parādīsies ātrāk).

4) Atjaunot vienoto algu sistēmu, tajā piemērot izejas punktu – MK noteiktā minimālā alga x koeficients. Noteikt, ka augstākās algas nedrīkst pārsniegt minimālo algu 14 reizes. (tad amatpersonas būs tieši solidāras ar tautu. Ja MK paaugstina min. algu, tad iegūst visi, ne tikai vienas pašas amatpersonas – kā tagad, kad par amatalgu pamatu ir piedāvāti Statistiskas pārvaldes ziņojumi par vidējo algu valstī).

Deputātiem atlīdzība ar koeficientu piesaistāma minimālajai algai (kura ir fiksēta ar MK lēmumu), nevis vidējai  algai (kura ir svārstīga un aprēķinus ietekmē subjektīvais faktors).

5) Lai novērstu manipulācijas ar statistikas datiem, darba un sociālos normatīvus un rādītājus izteikt ar citām ES valstīm salīdzināmās vienībās.

6) Samazināt tiesu, zemesgrāmatu u.c. nodevas, kas liedz aizstāvēt sevi trūcīgajiem.

7) Noteikt stingrākus sodus un materiālo atbildību par parādu piedzinēju, maksātnespējas administratoru, tiesu izpildītāju ļaunprātīgu vai prettiesisku rīcību.

8) Ierobežot banku vienpusēju atkāpšanos no kredītlīguma (prasot pilnas summas atmaksu pirms termiņa) un nepieļaut ķīlas bezstrīdus nodošanu pārdošanai gadījumos, kad aizdevums ņemts vienīgā mājokļa iegādei.

2.2. Solidārā un materiālā atbildība

Par smago situāciju valstī atbildīgi ir - deputāti, valsts un pašvaldību amatpersonas, valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji, arī privātuzņēmumi - lielo valsts pasūtījumu izpildītāji nekustamo īpašumu attīstītāji un tirgotāji.

1) Visām šīm personām jāuzņemas atbildība – nopērkot valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas. Tās jāizpērk katram, kas  no valsts/pašvaldības budžeta tika saņēmuši vairāk kā 12 tūkst. latu gadā trīs gadu periodā (jebkurā no 2006.-2012. gadiem, arī valdes/padomes locekļiem  tajos privātos uzņēmumos, kuri tika saņēmuši liela apjoma valsts pasūtījumus (virs 0,5 milj.Ls ).

2) Kompleksi pārskatīt nodokļu sistēmu, tai skaitā ieviest progresīvo nodokli ģimenes un mājsaimniecības ienākumiem, nekustamā īpašuma nodokli atkarībā no īpašuma izmantošanas veida. Atcelt zemes piespiedu nomu, noteikt pienākumu zemes īpašniekiem pārdot zemi dzīvojamās ēkas īpašniekiem.

2.3. Eiropas Pārstrādātās Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikācija pilnā apjomā

2.4. Pasākumi ekonomikas stabilizēšanai un sociālās drošības atjaunošanai

1) Vienoties ar pensiju fondu turētājiem par tautsaimniecības kreditēšanu; atjaunot iemaksu likmes pensiju 2. līmenī agrāk paredzētajā 10% apjomā.

2) Atjaunot valsts iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanu (ar prēmijas limitu 1 min.alga jeb 200 lati) –  (tas dotu „finanšu injekciju” nozarei, kas ļautu atjaunot individuālu personu veselības apdrošināšanu).

3) Nostiprināt sabiedrisko transportu (tādējādi mazāk brauks individuālie auto - samazināsies degvielas imports un uzlabosies valsts ārējā tirdzniecības bilance).

4) Ar ienākuma nodokļa palīdzību stimulēt bankas atjaunot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu (ko jau garantē no starptautiskā aizdevuma izveidotais banku stabilizācijas fonds), no kā pašlaik bankas izvairās.

Latvijas Sociālo reformu biedrības
uzdevumā –
priekšsēdētājs Ivars Redisons