Saeimas 16.12.2010. stenogrammā http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/99BCFF50B8D8197BC22578060031EC04?OpenDocument lasāms, ka pēc Sergeja Mirska (“Saskaņas centrs”) piedāvājuma Saeima nosaka neizpildāmi īsu termiņu – līdz 5. janvārim – kad drīkst iesniegt priekšlikumus galīgajam lasījumam par Pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas un Sociālās drošības kodeksa tiesību pārņemšanu Latvijā. Tiek piedāvāts neratificēt virkni sociālo pamattiesību.

Biedrība 5. janvārī iesniedza priekšlikumus par šo sociālo tiesību atzīšanu atbildīgajai Ārlietu komisijai. Analogas vēstules tika nodotas arī Saeimas prezidijam, visu partiju frakcijām un Sociālo un darba lietu komisijai.

Mūsu biedrības ierosinājumi un Saeimā nobalsotie likumi – skat. zemāk:

 

LR 10. Saeimas Ārlietu komisijas

priekšsēdētājam Ojāram Ērikam Kalniņam

05.01.2011. Nr. 6

Par likuma projektiem 65/Lp10 „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”

un 66/Lp10 „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”.

2010. gada 6. decembrī V.Dombrovska vadītais Ministru kabinets no jauna nodeva skatīšanai 10. Saeimā likuma projektus „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” un „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka 10. Saeimā iesniegtie likuma projekti paredz neratificēt:

tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darbu, invalīdu tiesības uz sociālo integrāciju, vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību, strādājošo tiesības uz sociālo drošību, bērnu un jauniešu tiesības uz bezmaksas pamatskolas un vidusskolas izglītību un citas būtiskas sociālās tiesības,

kā arī paredz neratificēt noteikumus par apgādnieka zaudējuma pensijām, pabalstiem sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā, ģimenes pabalstiem un invaliditātes pabalstiem.

Bez diskusijām 10. Saeima pieņēma 2010. gada 16. decembrī abus likuma projektus 1. lasījumā, un noteica priekšlikumu iesniegšanai nesamērīgi īsu termiņu – 2010. gada 5. janvāris – skatīšanai jau 2. (galīgajā) lasījumā.

Tūlīt pat Saeima aizgāja Ziemassvētku brīvdienās un atsāks darbu 10. janvārī. Līdzīgi kā visā kristīgajā pasaulē, arī Latvijā no 16. decembra līdz 5. janvārim ir Ziemassvētku klusuma laiks. Līdz ar to sabiedrībai ir liegta diskusija par šiem tik nozīmīgajiem dokumentiem un sociālo politiku valstī.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu pagarināms – lai diskusijās var iesaistīties nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības, un arī ikviens iedzīvotājs.

Latvija ir dziļā krīzē, iedzīvotāji bēg no Latvijas, kura veidojas par Zimbabves kopiju. Mūsuprāt vienīgais, kas tagad var mobilizēt iedzīvotāju enerģiju Latvijas atjaunotnei, un kas var mudināt emigrējušos atgriezties Latvijā, ir – godīgi un taisnīgi sociālie principi, ilglaicīgas sociālās drošības perspektīva.

Līdz šim Ministru kabinetā un Saeimā ir dominējis uzskats, ka latviešiem nedrīkstot būt tās tiesības, kādas ir citiem eiropiešiem – jo esam pārāk nabadzīgi, lai varētu atļauties taisnīgus principus savā zemē.

Taču taisnīgi likumi un principi nav atkarīgi no naudas daudzuma valstī, bet gan ir atkarīgi no godaprāta. ES noteikumi nenosaka summas eiro vai latos, bet tikai nosaka proporcijas pret dalībvalsts pašas līmeni – vidējo algu, nacionālo kopproduktu.

Latvijas Sociālo reformu biedrība ierosina:

1. Likumprojektā 65/Lp10 „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”

1.1. nosaukumā un tekstā vārdus „Pārskatītā Eiropas Sociālā harta” nomainīt uz „Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta” (atbilstoši Eiropas Komisijas tulkojumam);

1.2. likuma projekta 2. pantā papildināt ratificējamo Hartas pantu uzskaitījumu ar tekstu – ka Latvijas Republika uzskata sev par saistošiem arī Hartas 4., 7., 12., 15., 17. (otro punktu- jauniešu tiesības uz izglītību), 18., 19., 23., 27., 30. un 31. pantus.

2. Likumprojektā 66/Lp10 „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” 2. pantā papildināt ratificējamo Kodeksa nodaļu uzskaitījumu ar tekstu – ka Latvijas Republika uzskata par sev saistošām arī Kodeksa 6. nodaļu (Pabalsts sakarā ar nelaimes gadījumu darbā), 7. nodaļu (Ģimenes pabalsts), 9. nodaļu (Invaliditātes pabalsts) un 10. nodaļu (Apgādnieka zaudējuma pensija).

Biedrības uzskatā, Saeimā iesniegtie ratifikācijas likuma projekti ir gatavoti pavirši, nesaskaņojot tos ar citiem dokumentiem.

Ratifikācijas likumprojektus gatavoja A.Kalvīša un I.Godmaņa vadītās valdības, un bez jebkādām izmaiņām tagad virza V.Dombrovska vadītā valdība.

Taču četros gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas.

2009. gada 1. decembrī Latvijas teritorijā stājās spēkā Lisabonas līgums un tā pielikumi. Tādējādi daudzas normas dažādos līgumos, kuras Latvija savulaik netika ratificējusi, tagad ir stājušās spēkā Latvijas teritorijā. Latvija vairs nevar izvairīties no Hartā un Kodeksā paredzēto pamattiesību atzīšanas saviem iedzīvotājiem.

Valdībai būtu bijis jāpievieno likumprojektiem tabula – kuras normas pēdējos gados jau ir iekļautas citos dokumentos.

Ir klajas likumprojekta autoru paviršības kļūdas.

Ir aizmirsts ratifikācijas likumprojektā iekļaut Hartas 4. pantu [taisnīga samaksa par darbu], kaut gan šādas tiesības jau paredz Latvijas Darba likuma 7. panta 1. daļa, un arī Satversmes 107. pantā ir norma par darba samaksu.

Ir aizmirsts iekļaut projektā Hartas 17. panta 2. punktu par bērnu un jauniešu izglītību – bet Satversmes 112. pants jau paredz tiesības uz bezmaksas vidējo izglītību.

Līdzīgi var izrādīties – ka vairums citu ratifikācijai neparedzēto Hartas tiesību jau ir ierakstītas citos likumos vai ir iekļautas Lisabonas līguma pielikumos.

Četrus gadus – 2007., 2008., 2009., 2010. – dažādi ierēdņi un konsultanti ir darbojušies (saņēmuši algu), gatavojot Saeimai likumprojektus 65/Lp10 un 66/Lp10.

Ja likumprojektu autoriem nav bijis nodoms sagatavot Latvijas Satversmē paredzēto cilvēka tiesību svītrošanu, tad šādas kļūdas ir steidzami jālabo.

Mūsu NVO (jādomā, arī citas nevalstiskās organizācijas), kas darbojas bez finansējuma tikai uz sabiedriskiem pamatiem, nevarēja īsā laikā (turklāt Ziemassvētku brīvdienās) sagatavot un iesniegt analīzi par visām neatbilstībām, ko apzināti vai neapzināti ir pieļāvuši ierēdņi minēto likumprojektu sagatavošanā.

Taču jau pieminētas kļūdas norāda, ka abi likuma projekti būtu skatāmi ar īpašu rūpību. It sevišķi tādēļ, ka nav paredzēts 3. lasījums.

Lūdzam Jūsu komisiju atbalstīt mūsu priekšlikumus. Vienlaikus lūdzam Jūs ierosināt Saeimai pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2. lasījumam šiem projektiem.

Biedrības vārdā,

valdes priekšsēdētājs Ivars Redisons

PAPILDU INFORMĀCIJA

No 1961. gada Eiropas Sociālās hartas 19 pantiem Latvija tika ratificējusi 10 pantus, bet neatzina 9 pantos paredzētas pamattiesības..

Veidojoties Eiropas Savienībai, 1996. gadā tika pieņemts jauns dokuments – Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta (ar 31 pantu), kura no 1998. gada aizstāja iepriekšējo Sociālo hartu. (Atšķiras ne tikai pantu skaits, bet arī to saturs).

2010. gada 16. decembrī 10. Saeimā 1. lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz piešķirt Latvijas iedzīvotājiem tikai daļu tiesību, kādas ir citiem eiropiešiem

Netiek paredzēts 2011. gadā Saeimā ratificēt sekojošas tiesības:

Eiropas Pārstrādātā Sociālā harta [03.05.1996]

4. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm.

7. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz speciālu aizsardzību pret tādiem fiziskiem un morāliem kaitējumiem, kādiem tie pakļauti.

12. Visiem strādājošajiem un to apgādājamajiem ir tiesības uz sociālo drošību.

15. Invalīdiem ir tiesības uz neatkarību, sociālo integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē.

17. (2.punkts) [2. nodrošinot bērnus un jauniešus ar bezmaksas pamatskolas un vidusskolas izglītību, kā arī veicinot regulāru skolas apmeklējumu].

18. Ikvienas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem ir tiesības uz apmaksātu nodarbošanos jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā, pie vienlīdzīgiem nosacījumiem ar šīs citas Līgumslēdzējas puses pilsoņiem, ar ierobežojumiem, kas balstās uz pamatotiem ekonomiskiem vai sociāliem iemesliem.

19. Migrējošiem strādājošajiem, kas ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsoņi, un to ģimenēm ir tiesības uz aizsardzību un palīdzību jebkuras citas Līgumslēdzējas puses teritorijā.

23. Katram vecam cilvēkam ir tiesības uz sociālo aizsardzību.

27. Visiem strādājošajiem, kam ir ģimenes saistības un kas strādā vai vēlas strādāt, ir tiesības to darīt, nepakļaujoties diskriminācijai un izvairoties no konfliktiem, kas rastos viņu darba un ģimenes saistību dēļ.

30. Ikvienam ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību.

31. Ikvienam ir tiesības uz dzīvesvietu.

Nav arī paredzēts Saeimā ratificēt tiesības, ko paredz:

Eiropas Sociālās drošības kodekss

VI NODAĻA. Pabalsts sakarā ar nelaimes gadījumu darbā

VII NODAĻA. Ģimenes pabalsts

IX NODAĻA. Invaliditātes pabalsts

X NODAĻA. Apgādnieka zaudējuma pensija

= = = = = = = = = = = = =

 

Likumprojektu virzība Saeimā:

 

Skatīšanas grafiki, atbildīgās komisijas:

http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/webAll?OpenView&count=30&start=61

 

Deputātiem izsniegtie dokumenti un anotācijas:

 

Likumprojekts 65/Lp10 (Pārstrādātā Eiropas Sociālā harta), pieņemts 1. lasījumā:

http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/2FDDF1DF3834F9FFC22577F1003D01A2?OpenDocument

 

Likumprojekts 66/Lp10 (Eiropas Sociālās drošības kodekss), pieņemts 1. lasījumā:

http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/5AD228DB5BBF5AADC22577F1003DE707?OpenDocument

 

Sēdes stenogrammā:

http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/99BCFF50B8D8197BC22578060031EC04?OpenDocument