Sociālās reformas

Izsludināta naudas prēmija tam, kurš pateiks,

cik vēlētāju balsojuši 10. Saeimas vēlēšanās

Sekojot biedrības atbalstīto kandidātu (dažādās partijās) gaitām,  5. oktobrī pievērsām uzmanību, ka CVK mājas lapā nesakrīt skaitļi - vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaits ievērojami pārsniedz balsošanā piedalījušos skaitu.
Skaidrojuma vietā saņēmām CVK norādi rūpīgāk iedziļināties mājas lapā publicētos skaitļos.
Nācās iedziļināties. Publicējam šī darba rezultātus:

SAVUS PRIEKŠSTĀVJUS  IZRAUGOTIES DER PADOMĀT

Šeit ir ziņa par vēlētāju (nevis politiķu!) rīcību, lai panāktu vēlētāju tiesību ievērošanu. Te nav politiskas reklāmas.

Nāc un pievienojies vēlētāju klubam !

Ikvienu cilvēku, arī Tevi, skar nepieciešamība pēc sociālās drošības.

Bieži Latvijā skan apgalvojumi, ka trūcīgā zemē neesot iespējami taisnīgi risinājumi.

Turpretim Eiropas Savienība piedāvā arī Latvijai pieņemt „Eiropas Sociālajā hartā” un „Eiropas Savienības pamattiesību hartā” paredzētos risinājumus, kuri garantē taisnīgas pamattiesības ikvienam iedzīvotājam, arī Latvijā.

Ko vēlies Tu? Nāc domubiedru diskusiju kopā un saki savu vārdu!

Ko nozīmē vēlētāju klubs?

Tas nozīmē, ka mēs neslavējam sevi vai citas personas ar mērķi tās iedabūt Saeimā. Mēs aicinām vienoties cilvēkus ap ideju [sagādāt drošību sev un savai ģimenei], un savstarpēji vienojoties no daudziem risinājumiem izvēlēties tos, kuros viedokļi sakrīt.

Un tālāk gan kopā, gan katrs atsevišķi prasām partijām un individuāliem kandidātiem – kurš apņemas realizēt mūsu vajadzības ?!

Tātad – notiek vēršanās pie daudzām partijām, un katrs vēlētājs var uzprasīt savan izraudzītajam kandidātam – vai viņš pildīs to, ko grib vēlētājs.

Līdz šim Latvijā nav bijis, ka vēlētāji nāktu kopā, lai precīzi noformulētu, ko īsti grib no deputātiem. Mēs esam pirmie.

Tā bija ačgārna taktika, ka vēlētāji gaidīja, ka tie būs partijas un to kandidāti, kuri izdomās un teiks vēlētājam priekša – ko katrs pilsonis gribot. It kā vēlētājam pašam sava prāta nebūtu.

Līdz vēlēšanām ir palikuši vien daži mēneši, bet vēl tagad partijas runā tikai par to, ar ko vienoties un iet kopā, lai iegūtu amatus. Mērķus, kuru dēļ būtu vērts vienoties, partijas nesaka.

Ja šādu mērķu partijām nav, tad sava griba ir ļoti skaidri jāsaka katram no mums.

Šeit pulcējamies, lai vienotos par prasībām sociālajā jomā (pamatā – sociālās apdrošināšanas jautājumos).

 

 

 

 

Kas mēs esam?

Visi vēlas zināt – kas aiz jums stāv?

Apliecinām: mēs esam parasti cilvēki, un mums nav padomā viltību, un tādas arī netiks pieļautas. Aiz mums nestāv nedz oligarhi, nedz politiski vai ekonomiski grupējumi.

Aiz mums stāv mūsu ģimenes un mūsu bērni, un tikai mūsu pašu griba.

Mēs vēlamies sev un saviem bērniem drošu nākotni, un gribam panākt sev un bērniem tādas pat sociālās tiesības, kādas jau sen ir citiem eiropiešiem.

Biedrības „Latvijas Sociālo reformu biedrība”

Valde (ievēlēta biedru kopasapulcē 18.jūn.2018):

  • Ivars Redisons – valdes priekšsēdētājs
  • Māris Pļaviņš – valdes priekšsēdētāja vietnieks
  • Daina Brūvele – valdes locekle
  • Andrējs Krūmiņš - valdes loceklis, atbildīgais sekretārs
  • Edmunds Rītiņš - valdes loceklis

Mūsu mērķi ir godīgi, un tie ir izklāstīti mūsu statūtos.

Aicinām labas gribas cilvēkus pievienoties mums.

No represijām nevajadzētu baidīties. Biedru un atbalstītāju vārdi ir biedrības iekšēja lieta, un svešiem (arī valsts iestādēm) tie netiks izpausti. Šādas tiesības mums piešķir likums.

Biedrības statūtu tuvākais mērķis ir izpildīts - ir  ratificēta 1996. gada Pārskatītā Eiropas Sociālā harta (ar Saeimas 14.02.2013.  likumu).

No Hartas 31 pantā paredzētām tiesībām ratificēti ir 27 panti.

Biedrība tagad pārveidojas. Jo sagaidāmas ir 2019. gadā būtiskas pārmaiņas sociālās jomas normatīvajā regulējumā. Ir pieņemts Eiropas Padomē 27.12.2017. lēmums par ES sociālo tiesību pīlaru (pamatu). Izmaiņas varētu pozitīvi ietekmēt to sociālo tiesību atzīšanu, kuru 4 panti netika ratificēti. Ir svarīgi par to runāt ar kandidātiem uz jauno Saeimu.

Septembrī būs izmaiņas mājas lapā.

Tikšanās ar biedrības pārstāvjiem iespējama Skolas ielā 11, Rīgā, par laiku iepriekš sazinoties  -

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , tālr. 29444426.

Aktuālie dokumenti -

https://m.likumi.lv/doc.php?id=255042 (Pārskatītā Eiropas Sociālā harta)

 

https://likumi.lv/doc.php?id=255022 (ratifikācijas likums)

Paļaujamies, ka mums būs daudz atbalstītāju, un ar viņu palīdzību drīz izveidosim pastāvīgu adresi tikšanās vietai. Tad varēsim tikties klātienē.

Šeit vēl:

    • intervija par biedrības mērķiem (audioieraksts)

(T.Tālbergs 29.01.2010. intervē M.Pļaviņu un I.Redisonu ; sakarā ar LKR arhīva pārveidi pašlaik nav pieejama).
http://www.lkr.lv/lat/arhivs/in_site/tools/listen.php?file=files%2Fdownloads%2FRaidijumi_audio%2FAktuala_diskusija%2Fad+2901.mp3

  • īsumā par biedrības priekšsēdētāju:

1992. gada 22. augusts. Vēsturiski simboliska diena -

pēc 52 gadu pārtraukuma Rīgā iesoļo latviešu regulārais karaspēks, ar savu karogu un ieročiem. (Uz parādi ierodas Robežsargu brigādes 8 bataljoni, no valsts pierobežām).

Attēlā: Robežsargu brigādes vadība  Ivars Redisons (komandieris), Viktors Sviklis, Voldemārs Atis, Visvaldis Mežgailis un karavīri.

Biedrības priekšsēdētāja biogrāfija: http://www.velref.lv/lv/page/70/75/98

 

Apakškategorijas